Jūrkalne

Divu saulrietu krasts

Paraugies Latvijas kartē un tur, kaut kur vidū starp Ventspili un Liepāju, Kuldīgu un Baltijas jūru, ieraudzīsi Jūrkalnes vārdu. Blakus Pāvilosta, Alsunga un Užava.

Viduslaikos Jūrkalnei cits vārds – Fēliksberga – tulkojumā Laimīgais kalns. Leģenda vēsta, ka kādam kuģim pie šiem krastiem draudējusi bojāeja, un kapteinis solījis – ja laimēsies izglābties, šai vietā tas cels baznīcu.

Mūsdienās Jūrkalni zina ceļotāji, arī kultūras un vēstures interesenti. Jūrkalnes vārds skan kopā ar suitu kultūrtelpu, maģo suitu sievām. Ceļa norādēs lasāms, kur pagastmāja, kur bibliotēka, kur tautas nams, kur kara gados latviešu bēgļi cēlušies pāri jūrai.

Un vēl Jūrkalne ir neparasta ar to, ka tuvāk un tālāk no jūras ir 5 labi apmeklēti krodziņi un vairāk kā 20 lauku un viesu mājas tūristu izmitināšanai. Patiesībā Jūrkalnē gribas uzkavēties zinātkāriem tūristiem. Šeit vienkopus ir jūra, tās augstie krasti, suitu tērpi un ziņģes, Rīvas dabas taka, vecais koka tilts, ūdenskritums. Jūrkalnē ir ko darīt jūras makšķerniekiem, laivotājiem un paraplānu lidotājiem. Jūrkalnes bijušos laikus var redzēt tautas nama Vētru muzejā un bibliotēkas mantu kambarītī.

Gandrīz 20 gadus Jūrkalnes vārdu dzird kopā ar mūziķi un mākslinieku Igo un viņa unikālajām idejām. Zināmākā no tām ir Ugunspļava un tikko tapusī dabas koncertzāle Vējturu nams.