Zāļu dienas

Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir viena no trim vēsturiskā Suitu novada baznīcām, Suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Baznīcai ir piešķirts Eiropas kultūras mantojuma zilais karogs. Baznīcai apkārt ir dārzs, ko noslēdz mūra žogs, kā turpinājums iekļauj arī kapsētu.

Vēsturiski Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcas un arī Jūrkalnes pagasta lielākie svētki ir Zāļu dienas. Lai arī Latvijā par Zāļu dienu tiek uzskatīts 23. jūniju, tomēr Jūrkalnē par Zāļu dienu sauc 15. augustu, kas ir Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Agrāk šajā dienā bija trīs dienu dievkalpojumu noslēgums, un dievkalpojuma beigās baznīcā svētīja zāles. Ejot uz baznīcu, katrs ņēma līdzi pušķi ar svētīšanai paredzētām zālēm. Baznīca parasti bija pušķota ar ozolu vītnēm, tāpēc ieejot tajā pretī smaržoja gan ozolu, gan arī svētāmo zāļu smarža. Tā arī šī diena tika iesaukta par zāļu dienu.

15. augustu kā 40 stundu atlaidu dievkalpojumu sāka svinēt 20. gadu vidū. Šādi svētki tika svinēti visās vēsturiskā Suitu novada baznīcās – Alsungas draudzē tādi bija Miķeļi (Alsungas baznīca ir veltīta sv. Miķeļa godam), Gudeniekos Jāņi (sv. Jāņa godam). Savukārt Jūrkalnes baznīca ir veltīta sv. Jāzepam, tāpēc arī šos lielākos draudzes svētki teorētiski ir svinami 19. martā, tomēr tas ir gavēņa laiks, un arī diena nav piemērota šādiem svētkiem. Tādēļ draudzes sapulcē tika nolemts šos svētkus svinēt 13., 14. un 15. augustā.

Vērā tika ņemts arī tas, ka Kurzemē nevienā draudzē šajā laikā nenotiek atlaidu dievkalpojumi.

Tāpēc Jūrkalni uzskatīja par “Kurzemes Aglonu”, un uz turieni devās svētceļinieki no citām draudzēm.

Šajos svētkos agrāk Jūrkalnē sabrauca arī 5 – 6 prāvesti, kas piedalījās dievkalpojumos. Vecie jūrkalnieši svētku lielumu un svinīgumu vērtēja pēc šo iebraukušo priesteru skaita. Pēcpusdienā tika visiem rīkotas pusdienas un arī zaļumballe aiz skolas, meža ielokā.

Padomju laikā vara centās mazināt Zāļu dienu nozīmi, katru gadu 15. augustā, dievkalpojumu laikā, organizējot sporta svētkus ar dažādām izklaidēm, kā arī tika likti šķēršļi priesteru iebraukšanai Jūrkalnē. Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Zāļu dienu tradīcijas tika atjaunotas. Tās atkal ir kļuvušas par Jūrkalnes lielākajiem svētkiem, kas šo gadu laikā ir apvienojuši garīgas un laicīgas svinības un izklaides. Dievkalpojumi un Kapu svētki, kā arī zaļumballes, koncerti, svētku tirdziņš un citi notikumi katru gadu pulcē gan tagadējos un agrākos Jūrkalnes iedzīvotājus, gan Jūrkalnes viesus no visas Latvijas un ārvalstīm.