Jūrkalne

Divu saulrietu krasts

Muižupītes grīva

Jūrkalnes dabā un vēsturē šai vietai īpaša nozīme. 17.gs šeit vēlēta vieta Feliksbergas muižai. Tās vārds sācies senās kartēs un dokumentos. Un veselus trīs gadsimtus valdīja dabā un rakstos. No muižas būšanas vārds upītei – Muižupīte.

Kādreiz bagātie upītes ūdeņi zuduši. Tāpat kā pati muiža. Tagad sekls strautiņš. Jo meliorēti lauki, meži un purvi. Jūrkalnieki atceras, ka, smeļot ūdeni, gadījās iesmelt foreli. Augštecē labi kāpušu vēži.

Grantētais ceļš pie Muižupītes ir vecajā vietā, tik tuvu iet jūrai kā nekur Kurzemē. Reti ērta ir nokļūšana pie jūras gar upītes gravu. To novērtē gan māmiņas ar bērniem, gan vecāki ļaudis. Siltās jūras un saulainās dienās šeit iecienīta vieta pastaigām, peldēšanai un atpūtai.

Lielā vējā un saulē no stāvkrastiem viegli pacelties paraplāniem.

Zivju laikā šo jūrmalu ciena jūras makšķernieki. Saimnieciskus trokšņus te nedzird. Pagasts, vietējie ļaudis kopā ar ciemiņiem rūpējas par tīrību un kārtību.

Skats uz jūru no stāvkrasta augstumiem (20 m), un arī esot lejā, raisa domas. Katram tās īpašas. Mēs varam pievienot ziņas par jūru, par dzīvi pie jūras, par ģeologu – dabas pētnieku atziņām.

Baltijas jūra ir salīdzinoši sekla. Dziļākās vietas esot pie Gotlandes salas (400 m). Krastu kopgarums ap 9000 km. Daudz salu – lielākās ir Bornholma, Ēlande, Gotlande, Sāmsala, Rīgena, Ālandu u.c. Kurzemei reiz bija (pirms 100 gadiem) Roņu sala. Šodien Latvijai pieder 496 km robeža ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Arī teritoriālie ūdeņi 12 jūras jūdzes jeb 22 km no krasta. Sanāk 2,4 % no visiem Baltijas jūras krastiem.

Jūrkalnes pagastam ir 13 km jūras krasti un gandrīz visi arī unikālie stāvkrasti. Mūsdienās tā ir ainaviska un caur to arī ekonomiska (tūrisms) vērtība. Tā sanāk – šeit svaigs gaiss, laba pastaigu vieta un salīdzinoši daudz saules. Ne mazsvarīga ceļotājam ir izvēle būt ar sevi.

Muižupītes stāvkrastā ar dzirnakmeni iezīmētā 57º paralēle. Uz tās globusā ir arī Rīga. No šejienes līdz ekvatoram ir 6350 km, līdz ziemeļpolam – 3681 km. Līdz Rīgai – 200 km, līdz Baltinavas novadam, kur 57º paralēle šķērso Latvijas austrumu robežu, – 450 km.

Otrā pusē upītei, dižu koku pudurī, stāv simboliska laiva ar uzrakstu “Feliksbergas jūrskola – 1871-1902”.

Šeit muižas mājās dibināta viena no Kr. Valdemāra jūrskolām. Lai dotu izglītību jūrniecībā ”caur ko tautas bagātība, jo stipri vairotos”.

Buru kuģu laikmetam beidzoties un sākoties tvaikoņu laikam, daudzi zemnieku puiši kļuva par jūrniekiem, stūrmaņiem un kapteiņiem. Iespējams, tieši viņi no tālām zemēm atveda zīda lakatus un spilgtās krāsas, ko šodien redzam suitu tautas tērpos.

Feliksbergas kungu māju – jūrskolu nojauca 1935. – 1936. gadā. Visilgāk, līdz karam, ceļmalā stāvēja šķūnis ar krāsotu krusta zīmi. Tanī kopš jūrskolas laikiem stāvēja glābšanas lielgabals, šnores, enkuri un rati.

Jūrkalnē bija drosmīgu vīru komanda, kas prata aizšaut enkuru līdz kuģim uz sēkļa un glābt jūrniekus. Ar to Muižupītes grīva bija iezīmēta pat 20. gs. jūras kartēs.

Cits stāsts – jūras krasti. Ģeogrāfi tos redz kā starpledus laikmeta nogulumiežus. Tie ir smilšmāli, saukti par morēnu. Stāvkrasts ir mainīgs, jo noslīd, nogrūst. Viss atkarīgs no lietiem, vējiem, temperatūras ziemā. Kad zūd zeme – tīrumi un meži – nav labi vietējiem ļaudīm. Tūristiem un skatītājiem aina pēc vētrām ir saistoša.

Gar ūdens malu jūras iznesti ir gludi oļi. Pie veiksmes var atrast fosilijas, dzintaru un retus minerālus. Ģeologu rakstos minēts, ka 40 km dziļumā šeit varētu būt dimanta atradnes. 1960-jos gados tuvu jūrskolas vietai notika naftas urbumi. Nekas neizdevās, bet varbūt tā pat labāk. Daba neko šeit nav zaudējusi.

Pastaigās, īpaši pēc vētrām, krastos atrodas seni sarkankoki, savādi ķieģeļi un citas izskalotas lietas. Senlaikos šai pusē strandēja kuģi. Jūrkalnes pagasta tautas namā atrodas ekspozīcija “Vētru muzejs”, kas vēsta par Baltijas jūras stihiju upuriem.

2011. gadā pie Muižupītes tika filmēta Āzijas kara drāma My Way. Jūrkalnes pludmale atveidoja Normandijas krastus 2. pasaules kara laikā, tostarp, D-dienu, kad 1944. gada 6. jūnijā Normandijā izcēlās Sabiedroto karaspēks.

Tas ir viens no vērienīgākajiem kino projektiem, kas filmēts Latvijā. Šī nav vienīgā filma, kas uzņemta Jūrkalnē. Un, ja kādreiz tiktu uzņemta filma par bēgļiem, tad tas notiktu šeit.