Jūrkalne

Divu saulrietu krasts

Baznīcas

Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca

Jūrkalne un suiti ir katoļu sala luteriskajā Kurzemē. Vācbaltu muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins pārgāja katoļticībā, lai precētu polieti Barbaru Konarsku. Vēlāk Šverins katoļticībai pievērsa arī savas zemes ļaudis. Tā aizsākās suitu vēsture un katoļticība Jūrkalnē.

Pirmo Jūrkalnes katoļu baznīcu (koka kapliču) kā Alsungas draudzes filiāli Šverins uzcēla 1637. gadā. Jūrkalnē ir viena no trim suitu novada baznīcām – suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Dievnamam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs.

Šī ir jau trešā baznīca Jūrkalnē – pirmās divas ieskalotas jūrā. Iesvētīta 1862. gadā, bet vēl Latvijas pirmās neatkarības laikā jūras krastā esot atradies vecs koka krusts un daži vecās (otrās) baznīcas pamata akmeņi.

DSCN2043

Baznīcas griestos iekārts burinieka modelis. Tas simbolizē leģendu, kas saistīta ar kāda burinieka brīnišķīgo izglābšanos vētras laikā pie Feliksbergas (tagadējās Jūrkalnes) krastiem. Kuģa kapteinis, pateicībā Dievam, krastā uzcēlis baznīcu un devis tai Feliksbergas jeb Laimīgā kalna vārdu.


Baznīcai ir nozīmīga vieta pagasta kultūras dzīvē gan kā Dievnamam, gan kā koncertzālei, kurā uzstājušies profesionāli, pat pasaulē slaveni mākslinieki, gan kā nozīmīgai celtnei. Tā ir arī viena no Jūrkalnes tūrisma apskates vietām.

Kora “Kamēr..” tradicionālais nakts koncerts.

Jūrkalnes baznīcas galvenie svētki ir Zāļdienas. Savukārt vairāk par baznīcu, tās vēsturi, koncertiem, ābeļdārzu un krucifiksu lasi šeit.


Ulmales – Labraga evaņģēliski luteriskā baznīca

DSCN9676

Baznīca celta 1896. gadā. Baznīcā ir slavena altārglezna – “Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna”. Tapusi 19. gadsimtā, autors T. Šprengels. Leģenda vēsta, ka baznīcas uzcelta tāpēc, ka Labragas muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik tādas Jūrkalnē neesot bijis.