Jūrkalne

Divu saulrietu krasts

Suiti

Suiti ir neliela katoļu kopiena luterticīgajā Kurzemē. Suitu kultūrtelpu veido Alsungas novads, Jūrkalnes pagasts (Ventspils novads) un Gudenieku pagasts (Kuldīgas novads). Jūrkalnieši ir maģie jeb mazie suiti.

Šajā teritorijā, pateicoties katoļu baznīcas ietekmei un latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūru mijiedarbībai, izveidojusies un saglabājusies neparasta kultūrvide un identitāte.

Suitu kopienu raksturo suitu sievas, spilgti tautas tērpi, suitu valoda, bagātās kāzu tradīcijas, sklandrauši, reliģiskās tradīcijas, gadskārtu ierašas un šajā novadā pierakstītās tautas dziesmas, dejas un melodijas.

Latvijā visatpazīstamākā suitu tradīcija ir burdons – suitu sievu dziedāšana. Tas veidojas, teiktajai melodijai saplūstot ar fonā vilktu ē-o skaņu. Sevišķi dzirdēta ir suitu sievu apdziedāšanās. Kopumā folkloras fondos glabājas vairāk nekā 50 tūkstoši suitu tautasdziesmu.

Daces Dēliņas Lipskas glezna no sērijas “Sauceejas”.

Suitu kultūrtelpas pirmsākami mekējami 17. gs., kad Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku zemes bija grāfu Šverinu dzimtas īpašums. Lai precētu polieti Barbaru Konarsku, vācbaltu muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins pārgāja katoļticībā. Vēlāk Šverins ar jezuītu palīdzību katoļticībai pievērsa arī savas zemes ļaudis.

Reliģiskā politika un fanātisms lika pamatus suitu kultūrai, bet radīja arī Šverinu ģimenes drāmu, saspīlējumu sabiedrībā un ekonomisko pagrimumu novadā. Ulriha tēvs katoļticību neatbalstīja, tādēļ Ulrihs dzimtenē varēja atgriezties tikai pēc sava tēvas nāves. Tad visus, kas pretojās katoļticībai, no miesta padzina. Luterāņus bija atļauts iekaustīt. Amatnieki un tirgotāji ciemu pameta, saimnieciskā dzīve vēl ilgi nīkuļoja. Johans Ulrihs fon Šverins tika noindēts, kad centās paplašināt katoļu robežas.

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” opera “Suitu sāga”, kas stāsta par suitu pirmsākumiem. Foto: Jānis Vecbrālis.

Suiti noslēdzās savā novadā. Izolēti no apkārt esošajiem luterāņu novadiem, katoļticīgie suiti kopienā saglabāja savu atšķirīgo dzīvesveidu. Tas radīja arī smalkus radurakstus, kur rads rada galā, jo precības ar luterāņiem ilgu laiku bija stingri aizliegtas.

Suitus uzskata par vieniem no konservatīvākajiem un kašķīgākajiem Kurzemes iedzīvotājiem. Suiti bija pēdējie, kas vēl 20. gadsimtā ikdienā valkāja tautastērpus, sieviešu vidū tas izzuda tikai pēc 2. pasaules kara. Suiti grūti pieņem pārmaiņas un neuzticas ienācējiem.

Jūrkalniešu attiecības ar suitu centru Alsungu vienmēr bijušas te draudzīgas, te kaujinieciskas. Sākot ar izkaušanos pēc dievkalpojuma senos laikos un beidzot ar nespēju izveidot kopīgu novadu mūsdienās. Savulaik krogā jūrkalnieši varējuši tērēt vairāk par alšvandzniekiem, jo nodarbojušies arī ar zvejniecību. Jūrkalnieši, izpārdodami savus lomus, braukuši uz lielajām pilsētām un ātrāk pārņēmuši modernās pasaules ieražas. Jūrkalniešu attieksme pret reliģiju un kultūru visos laikos bijusi progresīvāka kā citiem suitiem.

Arī Kristapa Porziņģa saknes meklējamas suitos. Slavenā latviešu basketbolista tēvs ir dzimis šeit, bet Kristapa vecvecmāmiņas māsa ir Veronika Porziņģe – pazīstamā suitu teicēja un dziesminiece.

2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kopā ar suitiem Latviju šajā sarakstā pārstāv vienīgi Dziesmu un deju svētku tradīcijas.

Uzzini vairāk: www.suiti.lv


Etnogrāfiskias ansamblis “Maģie suiti”

Etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti” ir tradīcijām bagāts un nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma – suitu tradīciju vērtību saglabāšanu un popularizēšanu. Kolektīvs, kuru vada Ilga Leimane, regulāri strādā pie repertuāra pilnveidošanas un dažādošanas, un tiek aicināts uzstāties dažādos vietējos, novada, valsts un starptautiskos pasākumos.

Kolektīvs piedalās starptautiskajā festivālā “Baltica”, Dziesmu un deju svētku folkloras dienās, starptautiskajā Burdona festivālā, un ar labiem panākumiem startē folkloras kopu un etnogrāfisko ansamļu skatēs.

2019.gada 10. augustā Maģie suiti kuplā draugu pulkā nosvinēja savu 60 gadu jubileju. Ansambļa repertuārā ir daudz Jūrkalnes Lāču dzimtas dziedāto dziesmu; no tēva Krista Lāča dziesmas jau 1924. gadā pierakstīja Emīls Melngailis, bet vēlāk daudz dziesmu pierakstīts arī no Krista bērniem – Marijas un Augusta.

Ansambļa sastāvā darbojas enerģiskas, dziedošas un atraktīvas dalībnieces, kurām ir liela vēlme dalīties ar savu lielo dziesmu pūru, palīdzēt un uzmundrināt līdzcilvēkus, padarot ikdienu nedaudz krāšņāku un dvēselē bagātāku. Maģie suiti ar lielu prieku kuplinās Jūsu svarīgākos dzīves notikumus – jubilejas, kāzas, ballītēs un citos pasākumos.

Tālrunis: +371 26261884 / Kristīne

E-pasts: suiti.jurkalne@inbox.lv

Maģie suiti @ Facebook


Jūrkalnes kultūras cilvēks Jānis Priedoliņš (Jaņuks) publicēja “Savējie sapratīs” stāstus vietējā avīzē “Maģie suiti” no 1996. līdz 2000. gadam. Ar vieglu sarkasmu pilnie un humoristiskie stāsti atklāj gan suitu valodas bagātību, gan vietējās un valsts dzīves aktualitātes.

Jaņuka stāsti tagad ir ne tikai apkopoti grāmatā, bet tos arī ierunājuši jūrkalnieši – viņa laikabiedri. “Savējie sapratīs” vari klausīties šeit.