Vēsture

Vēsturisko patiesību par Jūrkalni meklējot.

Gadi iet un līdzi tiem aiziet arī cilvēki, kuru atmiņās ierakstīta tautas vēsture. Arvien vairāk mums jāuzticas rakstītajiem avotiem. Diemžēl, te nu dabūjam tādu lasāmvielu, ka atliek tikai pabrīnīties. Šoreiz pacentīšos salīdzināt nopietnos vēstures avotos publicētu informāciju ar tām zināšanām, kas ir no vietējo iedzīvotāju atmiņām. Man nav iespēju strādāt arhīvos, tādēļ uz absolūtu patiesību nevaru pretendēt. Ziņas pārsvarā meklēju gadiem krātajos novadpētniecības materiālos.

Daudz iebildumu ir par Pilsberģu muižu un Fēliksbergas jūrskolu. Fēliksbergas nosaukums ir saistīts ar teiku par izglābto kuģi. Kā vēsturisks fakts tas līdz šim nav apstiprinājies. Kuģis pretī baznīcai cietis avārijā vētras laikā. Kapteinis lūdzis Dievu, lai palīdz izglābties. Apsolījis tajā vietā uzcelt baznīcu. Kapteinis savu vārdu turējis. Stāsts par izglābto kuģi saglabājies no paaudzes paaudzē. Daudz atmiņu stāstu ir no Lāču ģimenes. Lūk, Augusta Lāča stāsts: “Vidējās (2.) baznīcas laikā (ticamāk, pēc seniem dokumentiem, tas noticis 1.baznīcas laikā – aut.) noticis dievkalpojums baznīcā vētras laikā. Mācītājs, aicinādams tos, kas vēlas piedalīties kuģa glābšanā, sekot uz jūrmalu. Gājuši procesijā ar karogiem, kvēpināmo trauku. Airu laivā devušies cilvēkus glābt. Kuģi sasniedza ar lielām grūtībām, daļu komandas izglābuši. Kuģi ar kapteini un pārējiem komandas locekļiem pieskaloja krastā. Kapteinis šo vietu nosaucis par Fēliksbergu (Laimīgo kalnu). ” No veco cilvēku stāstiem atceros, ka runa bija par zviedru kapteini, un, ka baznīca celta par zviedru naudu. Tas gan nekur nav apstiprināts un liekas, ka tas ir teikas turpinājums, bet tagad literatūrā parādās vācu kapteinis (arī kādā atmiņu stāstā tas pieminēts), kas tagad vairs nav ne apstiprināms, ne noraidāms.

Iepazinos ar rakstīto par Jūrkalni dažās enciklopēdijās, kam vajadzētu būt ticamam avotam. Nu nekā! LATVIJAS PSR MAZĀ ENCIKLOPĒDIJĀ varam uzzināt, ka Jūrkalnē esot Pilsupe. Upīte gan ir, bet kur tā pils? Bijusi tikai neliela muižiņa, tādēļ nosaukums ir Muižupe. Nu labi! Šo grāmatu diez vai kāds vairs ņem par pilnu!

Jūrskola.

Izdevniecības Latvijas enciklopēdijā „Kurzeme”, izdota Rīgā 1993.gadā, par apskatāmajām vietām rakstīts:”Pilsbergas trīsgadīgās jūrskolas (1871.-1902.) vieta. Skola darbojusies bij. Pilsberģes muižā….” Te ir divas kļūdas. No paša sākuma nosaukums bija tikai Fēliksbergas jūrskola, kura pastāvēja 26 gadus, tātad slēdza 1897(8.?) gadā. Kļūdas ceļo no viena avota citā.

Latvijas Enciklopēdija 2005. SIA „Valērija Belkoņa izdevniecība 230.-231.lpp.: „1871.- 1902. darbojusies Pilsbergas jūrskola”. Vēsture stāsta kaut ko citu! Senākais dokuments ir “Vēstule Kurzemes jūrmalniekiem no K.Valdemāra (Sevišķi nodrukāts iz “Baltijas vēstneša”) Rīgā, 1876. Drukāts pie M.Jākobsona Vēveru ielā, pretim linu svariem.” Rakstīts: “Tad nu tagad pastāv, vaj ir apstiprinātas, pavisam 29 skolas, un no tām 8, tas ir vairāk kā cetorta daļa, Kurzemē, proti: … Fēliksbergē, Užavā pastāv jau 3 gadus.” Šajā pašā avotā pārskatā par skolām rakstīts, ka Jūrskola ir Pilsberģes muižā. Citas skolas Pilsberģu muižas teritorijā vēl nav. Kaut kā gadi nesakrīt, jo Enciklopēdijā “Latvijas jūrniecības vēsture.1850.-1950.Rīgā, 1998.” rakstīts, ka Jūrkalnes (te ievērots tagadējais pagasta nosaukums) 2.kategorijas jūrskola dibināta 1872.gadā. Tajā pašā lappusē rakstīts, ka jūrskola darbojusies 26 gadus. Vēl turpat nākamajā lappusē: “Jūrkalnes jūrskola Fēliksbergas jūrskola ”. Dib.1872. …1.(zemākās) kat.j-sk., darbojās Pilsberģes muižā … No 1880.gada bija 2.kat. j-sk…. Pēc 1902.g. likuma pārveidota par sagatavošanas jūrskolu. 26 pastāvēšanas gados (1872.-98.) mācījušies 309 skolnieki.” Tātad, skola slēgta 1898.gadā, nevis, kā rakstīts piemiņas vietā un šajā pašā avotā – 1902.gads. Kā tā? Vēl viens brīnums turpat! ” Jūrskola darbojās līdz 1.pas.karam, tad to evakuēja uz Krju” Tici nu vēl enciklopēdijai! Kā var evakuēt to, kas pirms padsmit gadiem likvidēts? 1902.gadā, kad izdeva jauno jūrskolu likumu, Fēliksbergas jūrskola bija jau likvidēta. Pietiek saskaitīt divus skaitļus 1872+26, nu nekādi nesanāk 1902! Enciklopēdijās pie teksta par Fēliksbergas jūrskolu ir pielipināts teksts par 1902.gada jūrskolu reformu, kura uz konkrēto jūrskolu vairs neattiecas. Vēl publikācijās pamanīts teikums, ka jūrskolas ēku 1.pasaules karā iznīcināja Vācijas kreiseru artilērija. Muižas ēka stāvēja, kur stāvējusi, līdz 1929.gadā to sāka nojaukt, lai no materiāliem uzceltu jauno skolas ēku Jūrkalnes centrā.

Par muižu.

Dunsdorfs E.”Latvijas vēsture 1600-1700, Upsala 1962. ” raksta: ”Gadsimteņa sākumā katolismā pārgāja Alsungas un Lejas muižas kungs fon Švērins un līdz ar to arī viņa zemnieki.” Pilsberģes muižu sauca arī par Lejas muižu un iedzīvotājus par lejniekiem. “No Alsungas Kalnbirzes skatoties uz Jūrkalnes pusi, sākās senā jūras zemiene – leja. Kad puikas gados svētdienās kājām gājām uz Alsungas baznīcu, turienieši mūs nesauca par jūrkalniešiem, bet par lejniekiem. Arī senajās kartēs esmu lasījis Lejasmuižas nosaukumu.” (J.Lagzdiņš “No senajiem laikiem” avīze Maģie suiti 2002.gada aprīlis Nr.75.)

Dunsdorfs E. “Latvijas vēsture. 1710.-1800. Stoholma 1973. 144.lpp.” raksta: “Tā kā Bīrons varēja neaprobežoti rīkoties ar Krievijas valsts kases līdzekļiem, viņš ne vien izpirka ieķīlātās hercogistes domēnes, bet sāka arī uzpirkt privātās muižnieku muižas: Kurzemē – … un Pilsberģi.”

“… vēl 20.gs. sākumā pagasts un muiža saukta par Pilsberģi, pirms tam – Fēliksberga (Laimīgais kalns). (Sigurds Rusmanis ” Jūrkalne, kur katoļu baznīca”, “Katoļu Dzeive 11- 1997.”) Nu nav Pilsberģu muiža saukta par Fēliksbergas muižu! Arī Latvijas pirmajos neatkarības gados dažādos dokumentos ir Pilsberģes muiža, kura trīsdesmitajos gados nojaukta, bet nekur neparādās, ka muižas nosaukums būtu Fēliksberga.

Diemžēl Jūrkalnes nosaukums dažādos izdevumos, kas izdoti pēc šī nosaukuma apstiprināšanas 1925.gadā, lietots arī tad, kad pagastam un katoļu draudzei vēsturiski vēl bija Pilsberģes nosaukums. Tā laikam radies arī nosaukums “Jūrkalnes muiža”, kura nekad nav pastāvējusi. Kad bija muiža, nebija Jūrkalnes, bet, kad bija Jūrkalne, nebija vairs Pilsberģu muižas. Kardināla Juliāna Vaivoda “Katoļu baznīcas vēsture” rakstīts par 1749.gadu, ka pastāvējusi Alšvangas baznīca ar Jūrkalnes filiāli. Vai tiešām? Drīzāk tā bija vai nu Pilsberģu, vai Fēliksbergas draudze. Jūrkalnes vārds tad vēl nebija izgudrots.

Par pagastu.

Lasot par seno zemju iedalījumu, ir runa par draudzēm. Pagasti Kurzemē ir no 1817.gada pēc dzimtbūšanas atcelšanas, kā apvienota zemnieku sabiedrība. “…1573.A. (Alsunga vai Alšvanga – M.J.) nāca Kurzemes un Zemgales maršala J.fon Švērina rokās; piepirkdams Pilsberģes (Jūrkalnes) ciemu, viņš paplašināja savas robežas līdz jūras piekrastei. … Sākumā A. draudzes robežās ietilpa arī Jūrkalnes, Basu un Gudenieku pagasti, bet ar Jūrkalnes (1862.) un Gudenieku(1920.) patstāvīgu draudžu nodibināšanu, tie atdalījās no A. draudzes. ” (Latviešu konversācijas vārdnīca 315.lpp.) Arī te lietots pašreizējais nosaukums, lai zinātu, par kuru teritoriju ir runa. Arī Dunsdorfa “Latvijas vēsture 1600-1710” , Upsala, 1962. 376.lpp., par suitu teritorijas izveidošanos, minēts tagadējais pagasta nosaukums, nevis tā laika teritorijas nosaukums.

Senākās ziņas par mūsu teritorijas ar Feliksbergas nosaukumu atradu fragmentā no Dunsdorfa darba, kurā izmantota Zviedrijas valsts archīva dokumentos atrastā 1702.gada karte, kurā zem Užavas kartes fragmenta ir minēta Feliksbergh, Felixberg – Als … – Pilsberģi, Lejas muiža. (Tātad divi vietvārdi – aut.) Labrake, Labbracken, Labraggen – Sak- … Labrags, Labraga.

Rīgā vācu valodā 1780.gadā izdots draudžu reģistrs, kurā Alšvangas draudzē ietilpst 21 apdzīvotā vieta, arī Feliksberga. Pēc šiem dokumentiem var precizēt teikas par kuģīti rašanās laiku. Tā kā grāfa Švērina laikā 1637.gadā uzcēla 1.baznīcu, bet otro tikai 1786.gadā, tad kuģis strandēja 1.baznīcas laikā, kura bija uzcelta jūras krastā. Tā kā karte datēta ar 1702.gadu, tad paliek tikai 65 gadi, kuru laikā varēja būt notikums ar kuģi. Būtu labi, ja atrastos kādā arhīvā ziņas, kad, 65 gadu robežās, Jorenceļam jeb Oriencenai piešķirts Feliksbergas vārds. Tad varbūt teika par kuģīti pārvērstos vēsturiskā faktā.

Pēc A.Ozolas pierakstiem, kuros apkopots iedzīvotāju sastāvs, dati ņemti no Valsts arhīva fondiem, 1858.gadā ir Pilsberģu nosaukums, 1882.gadā 13.II Labrags tiek pieskaitīts Feliksbergai, 1873.gadā Pilsberģu muižas zeme sadalīta būdniekiem.

Dokumentā “Obzor kurlandskoi gubernii za 1910 Feliksbergskaja volostj” (tulkojums varētu būt kā draudze vai kopiena, bet ne pagasts), izd.Mītava 1912.g. 147.-151.lpp., nosauktas mājas un zemes īpašumi pēc uzvārdiem. Secināju, ka sarakstā ir īpašumi līdz Ēnavas upei un Pievikas, bet neatradu Pilsbergas muižas īpašumu. Minētajā dokumentā uzskaitīti arī zaldātu zemes gabali, tādu ir 25, bet tur neparādās Kvieši, kuri tiek uzskatīti par zaldātu saimniecību. Šis jautājums prasās pēc sīkākas izpētes.

LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA APGĀDA Rīga 1999. „Latvijas zemju robežas 1000 gados” 107.lpp. „Kurzemes guberņas pagasti 1912.gadā un tajos iekļautie pagasti vai to daļas” rakstīts, ka Aizputes apriņķa pagastu skaitā ir Pilsbergas pagasts ar Fēliksbergas, Labraga, Pievikas daļām.

1920.gada februārī tika atjaunots Ulmāles pagasts, kurā iedalīja no Pilsbergas pagasta atdalīto Labraga pagastu.
Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmatā sējuma 3.daļas 107.lpp. rakstīts par Pilsberģes zemnieku nošaušanu Valtaiķos. Tātad 1906.gadā runa ir par Pilsberģes zemniekiem, nevis Fēliksbergas.

1916.gadā rakstā par šaursliežu dzelzceļa (Bānceļa) izbūvi ir Pilsberģes nosaukums. Latvijas Enciklopēdija 2005. SIA „Valērija Belkoņa izdevniecība 230.-231.lpp. rakstīts: ” … (Jūrkalne) izveidojusies bij. Pilsbergas muižas (Feliksberg) terit-ā, senāk saukta arī par Fēliksbergu un Pilsbergu.” Vai tā ir? Vietējie iedzīvotāji gan uzskata, ka nevajag jaukt vietvārdus Fēliksberga un Pilsberģe (tā vietējie dēvē) muižu. Pirmais apzīmē vietu ap Jūrkalnes centru, bet muižas vietā ir piemiņas vieta Feliksbergas jūrskolai, kura darbojās Pilsberģu muižā. Fēliksberga sastopama vairākos oficiālos dokumentos, bet ne kā pagasta nosaukums. Arī citur pamanīju, ka Feliksberga ir lietots kā Pilsberģes vāciskais nosaukums. Īstenībā tie ir divi atšķirīgi vietvārdi.

Zināmu skaidrību var ieviest 20 gs. trīsdesmito gadu Aizputes apriņķa pagastu ziņojumi. Par Jūrkalnes pagastu ziņas ir vairākos trīsdesmito gadu pārskatos: “Agrākie nosaukumi : Pilsbergas pagasts; vāciski Felixberg; krieviski Feliksbergskaja. ” (Apriņķu un pagastu apraksti Rīga, 1937.; 312.lpp.). No tā var secināt, ka nosaukumi lietoti paralēli.

Pagasta nosaukuma maiņa ir publicēta Valdības Vēstnesī Nr.169. Pirmdien, 3.augustā 1925.g. Latvijas pagastu saraksts. Sastādīts, izpildot saeimas 1924.g. 17.jūnija lēmumu. Izvedams dzīvē 1925.gada 1.septembrī.
N.p.k. 161.

Pagasta nosaukums Jūrkalne

Vecais pag.nos. Pilsberģe

Apriņķis Aizputes

Rīgā, 1925.g. 22.jūlijā

Iekšlietu ministrs E.Laimiņš

Pārvaldes departamenta direktors J.Zankevics

Nodaļas vadītājs P.Klinklāvs

No 1919.-1926.gada Pilsberģē par skrīveri strādāja Pēteris Jancis no “Jančniekiem”. Viņam mēs varot pateikties par mūsu pagasta nosaukumu “Jūrkalne”, kas pierādījies kā mūsu pagasta spēka vārds. Lai kurā apriņķī, rajonā vai novadā mūs pievieno, līdz šim jau drīz būs simtgade, kamēr lepni un neatkarīgi nesam Jūrkalnes vārdu.

Vēsturiskās patiesības vārdā būšu pateicīga uzklausīt arī vēl citus viedokļus.

No novadpētniecībā esošajiem materiāliem publicēšanai sagatavoja

Marija Janvāre

Jūrkalne, 2021.